Helovīna vakara šausmu filmas un izklaides

Sen jau nebiju skatījies nevienu šausmeni. Tā kā pienāca 31. oktobris, kurā it kā daudzi svin Helovīnus, tad nolēmu šo vakaru pavadīt skatoties šausmu filmas. Vakars bija silts, bet ļoti miglains, kas radīja ārā patīkamu auru un labu svētku noskaņojumu. Bija paredzēts skatīties trīs filmas, taču pēdējai filmai vairs nepietika spēka, jo šausmu filmas tomēr nav mans mīļākais filmu žanrs.

Izvēlējos noskatīties filmu Sinister un Deliver us from Devil.

Nedaudz par pirmo filmu Sinister. Sižets bija par kādu ģimeni, kura pārcēlās uz kādu nelielu ciematiņu, kurā norisinājušās interesantas lietas. Tēvs un vīrs vienā personā šo ciematu izvēlējās tādēļ, ka vēlējās tuvāk izpētīt notikušās slepkavības. Ģimenei nezinot, viņš izvēlējās tieši to māju, kurā bija notikusi slepkavība jeb it kā pašnāvība. Filmas pirmajos kadros tiek rādīta kāda ģimene, kura ir pakārusies kokā. Viņš šo māju izvēlējās aiz tāda iemesla, ka viņš ir rakstnieks un cerēja, ka būs labs materiāls, lai atkal kļūtu atpazīstams un būtu iespējams nopelnīt labu naudu. Pētot visus materiālus un uzņemtās filmiņas par slepkavībām viņš sāk apjaust, kur ir ieķēpājies. Filma kārtējo reizi parāda to, ka mantkārība cilvēkus var pazudināt.


Otra filma, kuru skatījāmies Helovīna vakarā saucās Deliver us from Devil. Ja šo filmu salīdzinām ar Sinister, tad sižets patika nedaudz labāk, jo bija bagātāka ar specefektiem. Šīs šausmu filmas stāsts bija par karavīriem, kuri bija devušies pildīt kādu misiju. Atgriežoties mājās viņu dzīves bija mainījušās, jo viņos bija iemājojuši dēmoni.Vietējiem policistiem nezinot ar, ko ir darīšana, nākas risināt problēmas pilsētā un uzturēt kārtību. Kad noskaidrojās ap ko lieta grozās viņi saprot, ka būs nepieciešama kāda speciālista palīdzība, kurš varētu viņiem sniegt atbalstu sava uzdevuma izpildē.

Kopumā Helovīna vakars un filmu skatīšanās bija izdevusies. Bija arī dažādas dekorācijas un izgrebti ķirbji ar svecītēm svētku noskaņojumam, gardas uzkodas un laba draugu kompānija.

Atraktīvākā vakara tematika un izklaides pēc filmu skatīšanās bija rokudzelžu atmūķēšana ar adatu. Ja agrāk neticēju to, ko filmās rādija, ka rokudzelžus ir iespējam atmūķēt ar adatu, tad tagad tam jau ticu. Ļoti ātri gan tas sākumā neizdodas, bet iepraktizējoties, to var dabūt gatavu ļoti īsā laikā. Bija arī daži eksperti, kuri to varēja izdarīt, ja rokudzelži bija uzlikti aizmugurē.

Helovīna ķirbja veidošanas instrukcija.