Mārtiņdiena ir lieli svētki

Mārtiņdiena manuprāt ir lieli svētki Latvijā. Kā nekā vesela diena tiek nosaukta Mārtiņa vārdā. Mārtiņdienu svin 10. novembrī un šie svētki ir kā pusceļš no rudens uz ziemas laiku. Mārtiņdienā lauku darbi ir noslēgušies un neviens uz lauka vairs nestrādā. Nosvinot Mārtiņdienu var teikt, ka ziema ir klāt.

Ēdieni, ko vajadzētu ēst Mārtiņdienā un kas ir tradicionāli:
Asinsdesa, lielopu gaļa, mājputnu gaļa, Mārtiņa zoss, ir kā tradīcija. Parasti Mārtiņa dienā zosis tiek pildītas. Pildīt tās var ar skābiem kāpostiem, āboliem. Mārtiņdienā ir arī gaiļu kaušanas cermonijas. Ar Mārtiņdienu ir saistīta saules ritēšana un tās atrašanās stāvoklis debesīs. Līdzīgi kā Ziemassvētkos, arī Mārtiņdienā iet ķekatās.

Ticējums:
Ja Mārtiņdiena ir skaidra bez nokrišņiem un silta, tad ziemā būs liels sals.

Mārtiņdienas dzejoļi:

Mārtiņam zosi kāvu
Deviņām spalviņām.
Gaili toties nenoķēru,
Jo to vistas aizstāvēja

Mārtiņdiena sagaidīta,
Iesim, bērni, ķekatās
Lielus, mazus sabaidīt,
Lai tie lažās ļekatās!


Dzejoļi ir labi apsveikumi Mārtiņdienā.